Saruna pirmoreiz tika publicēta šī gada 15. maijā Intersekcionalitātes istabas ⁠Patreon⁠ kontā.

Ar dzejnieci Annu Auziņu sarunājamies par divām būtiskām grāmatām - Gaļinas Rimbu dzejoļu izlasi "Tu nākotne", kas nāca klajā 2024. gadā, un Annas jauno dzejoļu krājumu "Kāpostu zupa", kas mūsu sarunas laikā vēl atrodas tipogrāfijā (tā kā šis ir ieskats vēl neiznākušā grāmatā).

Runājam par dzejas rakstīšanu un tulkošanu un to, kā to ietekmē pašreizējā ģeopolitiskā situācija, par autentiskumu, drosmi, neiroatšķirību un citām ar rakstīšanu un dzīvošanu saistītām lietām.

Resursi

Grāmatas

Gaļina Rimbu "Tu - nākotne"

Anna Auziņa "Kāpostu zupa"

Intervijas

"Rotaļas, dārzeņi, ainavas, smeldzīgas sāpes", intervija ar Annu Auziņu un Evelīnu Andžāni literatūras un filozofijas žurnālā Punctum

Dzejoļi (audio)

Gaļina Rimbu "Mana vagīna", atdzejojusi Anna Auziņa

Gaļina Rimbu "Diženā krievu literatūra", atdzejojusi Evelīna Andžāne (4. minūte 56. sekunde)

Atbalsti podkāstu!

Ja tevi uzrunā Intersekcionalitātes istabā dzirdamais saturs, atbalsti podkāsta veidošanu: https://www.patreon.com/c/intersekcionalitatesistaba

paypal.me/katrinarudzite

Revolut: LT72 3250 0711 9660 2167

Šajā sērijā es sarunājos ar Ro Vilcāni.

Ro ir nebinārs cilvēks, kvīrs plašā nozīmē, organizācijas "Transformācija" valdes locekl(e), vecāks, pedagogs un cilvēks, kurš ļoti cer uz Latviju, kurā ir vieta visām un visiem, un dara šajā sakarā, ko var.

Mēs sarunājamies par dzimti, nebinaritāti un dažādiem izaicinājumiem, kas latviešu valodā un Latvijas sabiedrībā pastāv saistībā ar iespējām par nebinarām identitātēm runāt, iestāties un veidot saturu gan ikdienā, gan aktīvisma un politikas ietvarā, gan arī izglītības sistēmā. Ro stāsta par to, cik droši ir būt kvīram skolā, un cik liela nozīme, jo īpaši sarežģītos laikos, ir kvīru priekam.

Resursi

Pieminētie mākslinieki:

ALOK

Iespēja aicināt Alok uz Latviju

4 Non Blondes

Seriāli:American Horror Story: Hotel

Atbalsti podkāstu!

Ja tevi uzrunā Intersekcionalitātes istabā dzirdamais saturs, atbalsti podkāsta veidošanu: https://www.patreon.com/c/intersekcionalitatesistaba

paypal.me/katrinarudzite

Revolut: LT72 3250 0711 9660 2167

Šis ir ieskats sarunā ar rakstnieci Taņu Kibermanis, kas pilnā apjomā dzirdama Intersekcionalitātes istabas ⁠⁠⁠⁠Patreon kontā⁠⁠⁠⁠.

Ar Taņu es pagājušā gada vasarā iepazinos Rakstnieku un tulkotāju mājā, Ventspilī, un kopš tā laika mēs klātienē un sarakstēs esam ļoti daudz runājušas par literatūru, politiku, aktīvismu un daudz ko citu. Šajā sarunā pievēršamies aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai un tam, kā tajā neļauties izmisumam un bezcerībai, Taņa stāsta par to, kā atradusi savu ģimeni Latvijā, sākusi pētīt vectēva dzīvesstāstu un, balstoties tajā, šobrīd raksta grāmatu, kas pievēršas holokaustam un uzdod jautājumus par sarežģītajām attiecībām starp neaptveramu sistēmisku varmācību un ikviena personisko atbildību un izvēli, tāpat jautāju Taņai par viņas darbu jauniešu cietumā, kā arī runājam par nāvi un vajadzību par to domāt, rakstīt un sarunāties.

Taņa Kibermanis (Tania Kibermanis) ir rakstniece, publiciste un žurnāliste. Dzimusi 1972. gadā Vācijā. Viņas māte ir vāciete, bet tēvs - latvietis. Taņa ir studējusi literatūru, mākslas vēsturi un psiholoģiju. Pirms pievēršanās rakstniecībai strādājusi kā aktrise un taksometra vadītāja. Viņa ir piecu jau publicētu grāmatu autore, un šobrīd strādā pie sava pirmā romāna. Kopš 2017. gada regulāri raksta slejas laikrakstam Frankfurter Rundschau, un kopš 2024. gada ir iknedēļas slejas Post Mortem, kas pievēršas nāvei un bērēm, autore. Taņa strādā arī jauniešu cietumā un vada tur radošās rakstīšanas darbnīcas, kā arī māca vācu un angļu valodu.

Saruna ir angļu valodā.

Visu sēriju klausies te!

Pēdējo divu gadu laikā varas iestādes Latvijā pastiprināti vēršas pret aktīvistiem, aizliedzot protestus vai cenšoties ierobežot pulcēšanās brīvību, Valsts drošības dienestam aicinot kreiso aktīvistu kopienas pārstāvjus uz pārrunām un iesūtot spiegu aktīvistu kopienā, kā arī vienu aktīvistu izraidot no valsts. Tāpat arī novērota pastiprināta policijas un drošības iestāžu klātbūtne vismaz divos publiskos pasākumos: mūzikas festivālā "Terra", kas šovasar norisinājās Skujenē, un Palestīnai veltītajā labdarības reivā, kas augusta sākumā bija plānots kultūrvietā "Fukušima".

Šajā podkāsta sērijā sarunājos ar aktīvistu kopienu "Maiznīca" un "Par Brīvu Palestīnu" pārstāvi Dārtu Treimani. Viens no mūsu centrālajiem sarunas tematiem ir "Maiznīcas" aktīvista Vladislava Romaņenko izraidīšana no Latvijas, drošības iestādēm nesniedzot nekādus pierādījumus par to, ka viņš būtu pārkāpis likumu vai apdraudējis valsts drošību. Šis gadījums ir ārkārtīgi satraucošs un rada pamatotas bažas gan par apdraudējumu demokrātiskiem procesiem, gan to, ka slepenība, kurā darbojas valsts drošības iestādes, var kļūt par aizsegu cilvēktiesību pārkāpumiem, ļaujot patvaļīgi sodīt aktīvistus, kuru pārstāvētās idejas publiskajā un politiskajā telpā dominējošo diskursu ietvaros ir neērtas. Tāpat runājām par nesamērīgu policijas un drošības spēku klātbūtni Palestīnai veltītajā labdarības reivā kultūrvietā "Fukušima", kā arī dažādiem citiem aspektiem, kas saistīti ar pēdējā laika notikumiem aktīvistu brīvības ierobežošanas kontekstā.

Resursi

Diskusijas "Kā varas iestādes ierobežo kultūras pasākumu brīvību?" ieraksts

Kopienas centra "Maiznīca" ieraksts Facebook par VDD organizēto spiegošanu

Atbalsti podkāstu!

Ja tevi uzrunā Intersekcionalitātes istabā dzirdamais saturs, atbalsti podkāsta veidošanu: https://www.patreon.com/c/intersekcionalitatesistaba

vai

paypal.me/katrinarudzite

Šis ir ieskats sarunā ar kino režisori Lieni Lindi, kas pilnā apjomā dzirdama Intersekcionalitātes istabas ⁠⁠⁠Patreon kontā⁠⁠⁠.

Ar Lieni sarunājamies par kino uzņemšanu un kino skatīšanos, filmu "Melnais samts" un seriālu "Asistente", neiroatšķirību, kapitālismu, dabas un maģiskā nozīmi mūsu ikdienas pieredzē, dažādu pieredžu reprezentāciju, kā arī aktuālu sociālu problēmu ataionošanu kino un iemesliem, kāpēc Latvijā tas praktiski nenotiek.

Liene Linde ir kino režisore un publiciste. Veidojusi īsfilmas "Četri mielasti", "Zeme ir visvientuļākā planēta" un "Septiņas neveikla seksa reizes", kā arī dokumentālo filmu "Klātbūtne". 2024. gadā pirmizrādi piedzīvoja viņas pilnmetrāžas spēlfilma "Melnais samts" un kopā ar režisori Alisi Zariņu veidotā daudzsēriju filma "Asistente".

Visu sēriju klausies te!

Populisma un labējā nacionālisma veidoto naratīvu ietvaros nereti izskan vēstījumi, ka LGBTQIA+ un Praida kustības, iestājoties ne vien par viendzimuma ģimenēm, bet arī cilvēkiem ar dažādām dzimtes identitātēm, kā arī aktualizējot intersekcionālu perspektīvu skatījumā uz līdztiesību, ir kļuvušas pārāk radikālas.Taču šāda pozīcija ir ne vien klaji transfobiska, bet tajā arī iztrūkst zināšanu par kvīru kopienas vēsturi un Praida kustības aizsākumiem, kas ne vien iekļauj, bet lielā mērā balstās tieši transsieviešu īstenotajā aktīvismā un pretestībā, tāpat kā anti-kapitālisma, anti-imperiālisma unsociālisma idejās.

Šajā podkāsta sērijā ar Diānu Grasmani sarunājamies par sociālismu, mēģinājumiem izdzēst kvīru vēsturi; trans liberāciju un to, kā un kāpēc trans identitātes neizbēgami izvaicā un liek apšaubīt patriarhālajā sabiedrībā pastāvošos priekšstatus par dzimtes binaritāti.

Diāna Grasmane ir aktīviste. Savā darbībā viņa apvieno pieredzi vizuālajā komunikācijā un mediju vidē ar spēcīgu sociālā taisnīguma izjūtu. Lai gan līdz šim savu aktīvismu galvenokārt veltījusi trans liberācijai, Diānai ir ļoti svarīgi iestāties arī par citu marginalizētu grupu un tautu atbrīvošanu, tāpat viņai ir būtiskas sociālisma idejas, rūpes par dabu, klimata krīze un dzīvnieku labklājība, jo visi šie jautājumi ir savstarpēji saistīti. Diāna savā aktīvismā bieži iekļauj dzeju kā veidu, kas ļauj uzrunāt cilvēku jūtas un radīt dziļāku savstarpēju sapratni. Viņa tic, ka pārmaiņas ir iespējamas, jo katrā cilvēkā mīt spēja just un mainīties.

Resursi

Personas:

Silvija Rivera

Mārša P. Džonsone

Grāmatas:

Grāmatžurnāls "Nācija"

Aiden Thomas "Cemetery Boys"

TV šovi, podkāsti un YouTube kanāli:

Saruna ar Diānu podkāstā "Praidījums"

Ashton Daniel YouTube kanāls

Thought Slime "Fascists Will Waste Your Time"

RuPaul's Drag Race

Atbalsti podkāstu!

Ja tevi uzrunā Intersekcionalitātes istabā dzirdamais saturs, atbalsti podkāsta veidošanu: https://www.patreon.com/c/intersekcionalitatesistaba

vai

paypal.me/katrinarudzite

Pasaulē ir daudzas ebreju kustības un organizācijas, kas iestājas pret Izraēlas īstenoto okupāciju Palestīnas teritorijās un cilvēktiesību pārkāpumiem pret palestīniešiem: Jewish Voice for Peace, IfNotNow, International Jewish Anti-Zionist Network un daudzas citas. Tagad šāda kustība ir arī Latvijā.

Šajā podkāsta sērijā Laura Auliciema stāsta par kustības "Ebreji par mieru" izveidošanos, tās iemesliem, kas lielā mērā saistīti ar Latvijas ebreju organizāciju līdz šim publiskajā telpā pārsvarā pausto nekritisko atbalstu Izraēlai, par spīti tās īstenotajiem kara noziegumiem un genocīdam Gazā, viņa runā arī par Izraēlas atbalstītāju bieži pielietoto stratēģiju manipulēt ar ebreju kopienas vēsturiskajām traumām: gan holokausta pieredzi, gan citām antisemītisma izpausmēm, ko ebreju kopiena pieredzējusi un aizvien pieredz. Tāpat viņa stāsta arī par manipulēšanu ar antisemītisma jēdzienu, padarot to par retorikas ieroci, ar kura palīdzību iespējams apklusināt arī leģitīmu un faktos pamatotu Izraēlas kritiku, un skaidro atšķirības starp IHRA (The International Holocaust Remembrance Alliance) antisemītisma definīciju un antisemītisma definīciju, kas iekļauta Jeruzalemes deklarācijā par antisemītismu. Laura šajā sarunā uzsver, cik svarīgi publiskajā telpā ir iekļaut un sadzirdēt dažādas ebreju balsis un uzskatus.

Laura ir jaunatnes darbiniece un projektu vadītāja. Viņa ir arī ebreju pēctece un neformālās grupas "Ebreji par mieru" pārstāve. Studējusi ģeogrāfiju un vairākus gadus strādājusi vides aizsardzības jomā, kā arī darbojusies vides izglītības organizācijās, vadot lekcijas un nodarbības Latvijas skolās. Viņa ir ilggadīgi iesaistījusies arī biedrībās, kas veicina starpkultūru un starpreliģiju dialogu, kā arī etnisko minoritāšu un ārzemnieku integrāciju un iekļaušanu Latvijas sabiedrībā. Lauras ebreju izcelsme nav bijis šķērslis tam, lai veidotu ģimeni kopā ar arābu-berberu izcelsmes partneri, un septiņu gadu garumā, līdz 2018. gadam, praktizētu islāma reliģiju. Šīs pieredzes viņai ir palīdzējušas iepazīties ne tikai ar ebreju, bet arī ar arābu un palestīniešu perspektīvām tā saucamajā Izraēlas-Palestīnas konfliktā.

Resursi

Antisemītisma definīcijas:

IHRA antisemītisma definīcijaJeruzalemes deklarācija par antisemītismu

"Ebreji psr mieru" sociālo tīklu konti:Facebook

Instagram

Atbalsti podkāstu!

Ja tevi uzrunā Intersekcionalitātes istabā dzirdamais saturs, atbalsti podkāsta veidošanu: https://www.patreon.com/c/intersekcionalitatesistaba

vai

paypal.me/katrinarudzite

Saruna pirmoreiz tika publicēta šī gada 9. februārī Intersekcionalitātes istabas Patreon kontā.

Izdegšana aktīvistus, kas darbojas visdažādākajās līdztiesības jomās, piemeklē visai bieži. Varētu pat teikt, ka izdegšana, dzīvojot kapitālismā, ir neizbēgama.

Ar Anniju Sprīvuli sarunājos par izdegšanas sistēmiskajiem cēloņiem, izdegšanas pazīmēm un iespējām mācīties tās savlaicīgi atpazīt. Tāpat arī dalāmies dažādos praktiskos padomos, kā ikdienā atpūsties, parūpēties par sevi un kā pretoties kapitālisma necilvēcīgajiem priekšstatiem par to, ko nozīmē būt par labu aktīvistu un vērtīgu cilvēku. Viena no atbildēm, izrādās, ir snaušana dienas laikā.

Annija Sprīvule darbojas kā supervizore, ikdienā strādā izglītības jomā un pamazām atkal meklē savu vietu aktīvismā. Viņu interesē veidi, kādos varam rast patiesu saikni paši ar sevi un citiem, kā arī pēdējā laikā aizvien vairāk interesējas un domā par to, kā būtu iespējams veidot saiknes ar vairāk nekā cilvēkiem (more-than-humans).

Atbalsti podkāstu!

Ja tevi uzrunā Intersekcionalitātes istabā dzirdamais saturs, atbalsti podkāsta veidošanu: https://www.patreon.com/c/intersekcionalitatesistaba

vai

paypal.me/katrinarudzite